Galvenā atšķirība: Biogrāfija ir detalizēts ne-fiktīvs pārskats par kāda cilvēka dzīvi. Tas ir cilvēka dzīves pārskats, tajā skaitā tādi pamatfakti kā izglītība, darbs, attiecības un nāve, kā arī personas pieredze šajos pasākumos. Autobiogrāfija ir biogrāfija, ko pats pats raksta.

Biogrāfija ir detalizēts ne-fiktīvs pārskats par kāda cilvēka dzīvi. Parasti to raksta par vēsturisku personību, kas dzīvo vai mirusi. Tas ir cilvēka dzīves pārskats, tajā skaitā tādi pamatfakti kā izglītība, darbs, attiecības un nāve, kā arī personas pieredze šajos pasākumos. Biogrāfija ir atbildīga par subjekta dzīves stāsta prezentēšanu, vienlaikus izceļot dažādus viņu dzīves aspektus un intīmo pieredzi. Biogrāfijā var iekļaut arī subjekta personības analīzi. Biogrāfija var būt jebkurā formātā, piemēram, literatūrā vai filmā, ja tā ir biogrāfiska rakstura.

Biogrāfiju raksta cita persona; rakstnieks attēlo notikumus subjekta dzīvē. Autobiogrāfija ir biogrāfija, ko pats pats raksta. Tas ir tāpat kā biogrāfija un ietver visus biogrāfijas elementus. Vienīgais veids, kā tas atšķiras no biogrāfijas, ir tas, ka tā vietā, lai to rakstītu trešās personas autors, to raksta pats priekšmets. "Auto" autobiogrāfijā nozīmē "sevi". Tādējādi autobiogrāfija ir pašbiogrāfija. Objekts var vai nav izmantojis spoku rakstnieka palīdzību, lai rakstītu autobiogrāfiju. Spoku rakstnieks palīdz personai rakstīt darbu, bet bieži vien tas nav akreditēts.

Biogrāfijas un autobiogrāfijas ir vērstas uz visu svarīgo informāciju subjekta dzīvē, ieskaitot dzimšanu, jaunatni, pieaugušo vecumu, izglītību, karjeru un nāvi. Tomēr, ja darbs ir vērsts tikai uz vienu dzīves aspektu vai uz vienu konkrētu notikumu, nevis visu temata dzīvi, tas tiek saukts par memuāru. Personības un autobiogrāfijas ir domātas, lai sniegtu panorāmas skatu uz visu dzīvi. Atmiņa var būt arī biogrāfiska vai autobiogrāfiska.

Biogrāfija var būt atļauta vai neatļauta. Atļauta biogrāfija ir rakstīta ar tās priekšmeta atļauju un ievadi. Neatļauta biogrāfija ir rakstīta bez tās priekšmeta atļaujas vai ievadīšanas. Tādējādi neautorizēta biogrāfija var būt pakļauta kļūdām, jo ​​informācija var nebūt pareiza, un subjektam nav jāsniedz pareiza informācija. Tomēr autobiogrāfijai nav jābūt autorizētai vai neatļautai, jo subjekts raksta par savu dzīvi, viņam nav nepieciešama atļauja.

Biogrāfijas rakstīšanai autobiogrāfijā ir dažādas priekšrocības, un otrādi. Biogrāfa rakstītājs jums dod priekšroku, jo autors ir profesionāls rakstnieks, un viņa rakstīšana būs cienīgāka par amatieru. Arī biogrāfijas mēdz uzturēt objektīvāku toni nekā autobiogrāfijas, tāpēc lasītājs drīzāk saņems stāstu no vairākiem leņķiem, nevis tikai virzīs objekta skatījumā. Turklāt biogrāfi bieži pavada gadus studējot savus priekšmetus. Tas ļauj viņiem sniegt ieskatu subjekta motivācijā un kontekstā, kā arī notikumos.

Tomēr autobiogrāfijas rakstīšanas priekšrocība ir tāda, ka priekšmetam būs vairāk ieskatu par šo stāstu un notikumiem nekā biogrāfs, jo temats ir dzīvojis caur to. Galu galā, kas zina vairāk par tēmu un subjekta dzīves notikumiem, nekā paši priekšmeti? Autobiogrāfija var būt daudz intīmāka un atklājāka nekā biogrāfija, ņemot vērā subjekta paša ieskatu.