Galvenā atšķirība: Slimība tiek izmantota, lai aprakstītu personu, kura ir sliktā veselības stāvoklī. Slimība ir nenormāls stāvoklis, kas ietekmē organisma ķermeni, ko bieži izraisa patogēni.

Slimības un slimības ir divi vārdi, kas tiek bieži dzirdēti un bieži tiek aizstāti. Lai gan šie termini ir līdzīgi, tiem ir atšķirīgas lietošanas atšķirības. Abi šie vārdi bieži tiek lietoti, lai atsauktos uz citām lietām. Vislabāk ir atšķirt atšķirības, lai tās pareizi izmantotu.

Slimība faktiski attiecas uz personas stāvokli salīdzinājumā ar veselības stāvokli. Slimību izmanto, lai aprakstītu personu, kas ir sliktā veselības stāvoklī. To sauc arī par sliktu veselību vai slimību. Pasaules Veselības organizācija definē veselību kā „pilnīgas fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvokli, nevis tikai slimības vai nespējas trūkumu.” Jebkuru, kas ir pretrunā ar šo apgalvojumu, var saukt par slimību. Slimā persona parasti jūtas diskomforta, diskomforta vai sāpes. Daudzas reizes šī sāpes var būt mazs medicīnisks stāvoklis, piemēram, galvassāpes, sāpes vēderā, utt. funkciju.

Slimību nevar uzskatīt par simptomu, jo tā apraksta pacienta sajūtu. Pacientam var būt diskomforta sajūta kāda veida stresa vai slimību dēļ. Šo diskomfortu un sāpes var saukt par slimību. Persona var ciest arī no emocionāliem satricinājumiem, ko izraisa iekšējie faktori (medicīniskie stāvokļi, baktērijas, patogēni) vai ārējie faktori (stress, izsīkums, skumjas). Abus šos nosacījumus var saukt par slimībām. Slimības, ko var izraisīt patogēni vai baktērijas, var saukt par slimībām. Slimība var izārstēt vai nebūt izārstēt, to var dziedināt ar laiku vai atpūtu.

Slimība ir nenormāls stāvoklis, kas ietekmē organisma ķermeni. To bieži sauc par medicīnisku stāvokli, un tam ir simptomi un pazīmes, kas var palīdzēt noteikt slimības veidu. Vikipēdija apraksta slimību kā “jebkuru slimību, kas izraisa sāpes, disfunkciju, ciešanas, sociālās problēmas vai nāvi personai, vai līdzīgas problēmas tiem, kas saskaras ar personu.” ārējie avoti (patogēni) Patogēni vai infekcijas ierosinātāji ir mikroorganismi, piemēram, vīruss, baktērijas, sēnītes uc, kas var izraisīt slimību saimniekorganismā. Šie patogēni iekļūst uzņēmējā un izdarīja zināmas izmaiņas uzņēmējā, tostarp samazinot barības vielu piegādi vai inficējot dažus iekšējos orgānus utt.

Slimības, kas izraisa sāpes un diskomfortu pacientam, var arī atsaukties uz sevi kā slimību vai sazināties ar slimību. Daudzos gadījumos persona, kurai var būt slimība, nejūtos nekādus simptomus vai pazīmes līdz ilgu laiku. Slimības var izraisīt arī nāvi personai, ja infekcija nav ierobežota vai novērsta. Slimības var iedalīt četros galvenajos veidos: patogēno slimību, slimības trūkumu, iedzimtu slimību un fizioloģisku slimību. Slimība bieži traucē pacienta normālām funkcijām un traucē tās homeostāzi.

Slimības un slimības bieži var aizstāt; tomēr tai ir jāattiecas uz slimību, kas izraisa cilvēka sāpes un diskomfortu. Oxford vārdnīca definē „slimību” kā “cilvēka, dzīvnieka vai augu struktūras vai funkcijas traucējumu, īpaši tādu, kas rada specifiskus simptomus vai kas ietekmē konkrētu vietu un kas nav tikai tiešs traumas rezultāts”. definē “slimību” kā “slimību vai slimības periodu, kas ietekmē ķermeni vai prātu”.