Galvenā atšķirība: zināšanas ir priekšmeta teorētiskā vai praktiskā izpratne. Patiesība ir definēta kā “lietas patiesais vai faktiskais stāvoklis”. Parasti to uzskata par tādu, kas ir fakts vai realitāte. Daudzi cilvēki var nezināt patiesību, bet kaut ko zinot, tas ne vienmēr padara to patiesu.
Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka zināšanas un patiesība ir tieši tāda pati, tomēr ne vienmēr tā ir. Parasti tie nozīmē to pašu, jo zināšanas tiek uzskatītas par patiesām, bet, zinot patiesību, tiek uzskatītas par zināšanām. Tomēr ir reizes, kad zināšanas ne vienmēr nozīmē patiesību.
Zināšanas tiek definētas kā „kāda vai cita pazīstamība, izpratne vai izpratne, piemēram, fakti, informācija, apraksti vai prasmes, kas iegūtas pieredzē vai izglītībā, uztverot, atklājot vai mācoties.” Būtībā tā ir teorētiskā vai priekšmeta praktiska izpratne. Zināšanas ir izpratne par kādu jēdzienu vai ideju, tā ir zināšanām. Tomēr tā var būt vai nebūt patiesība.
Patiesība ir definēta kā “lietas patiesais vai faktiskais stāvoklis”. Parasti to uzskata par tādu, kas ir fakts vai realitāte. Patiesība ir kaut kas, ko nevar apstrīdēt, to parasti uzskata par faktu, kas ir pārbaudāms. Patiesība ir reāla, patiesa un autentiska. Tas nav kaut kas, kas var būt maldīgs vai maldīgs. Tomēr daudzi cilvēki var nebūt informēti par patiesību, bet kaut ko zinot, tas ne vienmēr padara to patiesu.
Aplūkosim piemēru: vecākajās dienās bija zināms, ka zeme bija līdzena un ka, ja jūs braucat uz zemes galu, jūs nokritīsit no zemes. Tas bija vispārzināms, visi to zināja un ticēja. Tomēr tas ne vienmēr bija patiesība. Cilvēki kļūdījās. Mēs tagad zinām, ka zeme ir apaļa, kas ir patiesība, jo mēs to esam pārbaudījuši un to pierādījuši.
Vēl viens piemērs: Džons un Marija bija labākie draugi. Pēc kāda laika Jānis apstājās ar Mariju, apgalvojot, ka viņam ir vajadzīgs laiks sev. Tomēr patiesība bija tāda, ka Toms bija teicis Jānim par Mariju, un ir pagriezis ķīli starp tām. Tomēr Marijai nav zināms par šo faktu, tomēr neapstājas, ka tā ir taisnība.
