Galvenā atšķirība: valodas apguve ir veids, kā mācīties valodu, iegremdējot. Tas sniedz studentam valodas zināšanas. Savukārt valodu apguve ir vērsta uz valodas teorētisko zināšanu nodrošināšanu.
Faktiski līdz brīdim, kad bērns ir piecus gadus vecs, viņš / viņa var izteikt idejas skaidri un gandrīz pilnīgi no valodas un gramatikas viedokļa. Tas ir neskatoties uz oficiālo valodas apguvi.
Savukārt valodu apguve ir strukturēta valodas apguve. Šis ir process, ko lielākā daļa cilvēku seko, mēģinot apgūt citu valodu. Šeit tiek veidots vārdu krājuma, kā arī teikumu struktūras un gramatikas saraksts. Tā ir visizplatītākā metode, ko izmanto skolās un valodu apguves centros.
Valodu apguve parasti tiek uzskatīta par lēnāku procesu nekā valodas apguve. Ir cilvēki, kas gadiem ilgi mācās valodu, neizmantojot to. Galvenā atšķirība starp valodu apguvi un valodu apguvi ir tā, ka valodas apguve ir veids, kā mācīties valodu, iegremdējot. Tā sniedz studentam valodas praktiskās zināšanas, piemēram, students, iespējams, nav pazīstams gramatikas noteikumā, bet joprojām spēj bezatbildīgi sarunāties ar dzimto valodu.
Savukārt valodu apguve ir vērsta uz valodas teorētisko zināšanu nodrošināšanu. Šādā gadījumā students var zināt visus pareizos gramatikas noteikumus un pareizos sodu strukturēšanas veidus, taču viņiem joprojām var nebūt uzticības, lai sarunātos ar vietējo.
Līdz ar to, kā teica Stephen Krashen, studenti, kas tiek mācīti formālā, strukturētā veidā, „apgūs” valodu, bet nekad to pilnībā apgūs.
Valodas apguves un valodas apguves salīdzinājums:
Valodas apguve | Valodu apguve | |
Nozīme | Valodas paņemšana | Valodas apguve |
Fokuss | Praktiskās zināšanas | Teorētiskās zināšanas |
Metode | Neapzināti, netieši | Apzinīga, skaidra |
Situācijas | Neformālas situācijas | Oficiālas situācijas |
Gramatika | Neizmanto gramatikas noteikumus | Izmanto gramatikas noteikumus |
Atkarība | Atkarīgs no attieksmes | Atkarīgs no piemērotības |
Mācīšanās kārtība | Stabila mācīšanās kārtība | Vienkārša un sarežģīta mācīšanās kārtība |