Galvenā atšķirība: laupīšana ir definēta likumā, jo noziedznieks cenšas kaut ko vērst no personas ar spēku, iebiedēšanu un spēku. Uzbrukums ir definēts kā nelikumīgs pārkāpums vai spēcīgs ieraksts zādzības izdarīšanā privātīpašumā. Zādzības arī dažkārt tiek sauktas par laušanu un iekļūšanu vai sadursmi. Laupīšana visbiežāk ietver ieročus, bet laupīšana nav. Arī laupīšanā jāietver cietušais, bet zādzība nav nepieciešama.
Iebrukumi un laupīšana ir abu veidu noziedzīgas darbības, bet tās atšķiras pēc būtības. Lai gan daudzi cilvēki sajauc abus terminus, pastāv ievērojamas atšķirības starp abiem, ietverot sodu, kas tiek piešķirts par darbību veikšanu. Gan laupīšana, gan laupīšana ietver īpašuma noziegumus un zādzību, kurā ir iesaistīta īpašuma zādzība no personas.
Laupīšana ir definēta likumā, jo noziedznieks cenšas kaut ko vērst no personas ar spēku, iebiedēšanu un spēku. Lai tas notiktu, cietušajam ir jāiesaistās. Ja persona nav iesaistīta, to nevar uzskatīt par laupīšanu. Laupīšana var ietvert vienu upuri vai vairākus upurus, piemēram, banku laupīšanu. Visbiežāk laupīšana ietver ieročus, piemēram, ieročus, nažus utt. Vārds robs ir iegūts no ģermāņu izcelsmes, no parastā ģermāņu "raub", kas nozīmē "zādzība".
Uzbrukums ir definēts kā nelikumīgs pārkāpums vai spēcīgs ieraksts zādzības izdarīšanā privātīpašumā. Zādzības arī dažkārt tiek sauktas par laušanu un iekļūšanu vai sadursmi. Lai ielaušanās notiktu, cietušajam nav jāiesniedz. Par laupīšanu parasti notiek personas mājās vai bankā (pēc tam, kad tā ir slēgta), personīgiem birojiem, biznesa vietām utt. Personu var apsūdzēt ar ielaušanos, ja viņi pārkāpj personisko mantu, pat ja zādzība nav faktiski izdarīta. Bruņojuma gadījumi neietver ieroču lietošanu, bet var izmantot bloķēšanas komplektus vai priekšmetus stingriem ieejām. Termins laupīšana ir radusies no anglosakšu vai vecās angļu valodas un viena no ģermāņu valodām. Vārds kramplauzis ir atvasināts no “berg”, kas nozīmē “māja” un “larons”, kas nozīmē “theif”.