Galvenā atšķirība: medicīnā “smagas” un “hroniskas” ir slimību veidi, kas ir pilnīgi atšķirīgi viens no otra. Smagas slimības parasti norāda uz indivīda slimības intensitāti; tā kā hroniska slimība norāda slimības ilgumu.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) ziņo par hronisku kā “neinfekcijas apstākļi, kas ir galvenais nāves cēlonis pasaulē, kas 2005. gadā ir 35 miljoni nāves gadījumu un vairāk nekā 60% no visiem nāves gadījumiem”. Hroniskas slimības ir ilgstošas un nepārtrauktas. Tie ir neuzliesmojoši un neinfekciozi dabā, un tie parasti ir ilgstoši visā dzīvē. Medicīnā termins “hronisks” parasti tiek lietots, kad slimības gaita ilgst vairāk nekā trīs mēnešus. Visbiežāk sastopamais hronisko slimību piemērs ir HIV / AIDS, artrīts, astma, vēzis, HOPS un diabēts. Saskaņā ar pētījumu hroniskās slimības šodien ir galvenais mirstības cēlonis.
Gan smagas, gan hroniskas ir neuzliesmojošas slimības, bet tās ir ļoti atšķirīgas laika faktorā, proti, smaga slimība, lai gan ilgstoša un galēja var tikt izārstēta un apturēta pēc attiecīgā laika ilguma. Tā kā hroniska slimība ir smagāka un ilgstoša, salīdzinot ar citām slimībām. Atšķirībā no smagām slimībām, šīs slimības nevar pilnībā izārstēt. Smaga slimība pēc tās rašanās traucē indivīdu un izraisa nekontrolējamas sāpes. Tie ietver arī slimības, kas ikdienā ir pārāk bieži sastopamas, piemēram, parastā un ārkārtējā aukstuma, klepus, galvassāpes utt.
Smaga un hroniska salīdzinājums:
Smaga | Hronisks | |
Īss apraksts | Smagas slimības ir intensīvi izplatītas slimības, piemēram, klepus, aukstums un galvassāpes. | Hroniskas slimības ir ilgstošas un nepārtrauktas slimības, piemēram: AIDS, vēzis utt. |
Laika ilgums | Tie nav ilgstoši. | Tie ir ilgstoši. |
Izmaiņas | Šajās slimībās arī mainās uzvedība. | Uzvedības izmaiņas nav tik daudz novērotas. |
Simptomi | Šeit sytmptoms ir pamanāmas agrīnā stadijā. | Šeit sākumposmā simptomi nav pamanāmi. |
Piemēri |
Utt |
Utt |