Galvenā atšķirība: stresa pamatā ir mūsu ikdienas mijiedarbība ar pasauli. Depresija ir garastāvokļa izmaiņas, ko izraisa bioķīmiskā nelīdzsvarotība.
Visiem cilvēkiem kaut kādā brīdī ir jātiek galā ar stresu un depresiju savā dzīvē. Galvenais ir izprast atšķirību starp tām un attiecīgi rīkoties. Būtībā stress ir spriedze, kas nāk no mūsu ikdienas mijiedarbības ar pasauli. No otras puses, depresija ir garastāvokļa izmaiņas, ko izraisa bioķīmiskā nelīdzsvarotība.
Stress izpaužas kā fiziska, garīga vai emocionāla reakcija uz problēmām mūsu ikdienas dzīvē, piemēram, spiediens darbā, ģimenes problēmas, satiksme, intervija, eksāmens, konfrontācija utt. dzīvē. Lai risinātu šīs situācijas, mūsu ķermenis ir aprīkots ar „cīņu vai lidojumu” atbildi. Tā ir fizioloģiska reakcija, kas organismam piešķir enerģiju, kas nepieciešama, lai risinātu stresa situāciju.
Kad mēs saskaramies ar kādu no šīm situācijām, mūsu ķermenis automātiski palielina sirdsdarbības ātrumu, kā arī asins piegādi sirdij un smadzenēm. Tas nodrošina lielāku glikozes daudzumu ātrai enerģijai, un elpošana kļūst ātrāka. Šīs reakcijas izraisa hormoni organismā, kas atgriežas normālā stāvoklī pēc stresa faktora izzušanas. Šīs atbildes mums ir labas nelielos daudzumos, jo tās dod mums spēku, lai risinātu stresa situācijas. Tomēr, ja stress saglabājas ilgu laiku vai ja stresa situācija ir biežāka nekā parasti, šie hormoni paliek uz augšu un var radīt problēmas organismā, piemēram, vājināta imūnsistēma un sirds slimības.
No otras puses, depresija tiek definēta kā stāvoklis ar zemu noskaņojumu un nepatiku pret aktivitāti. To parasti izraisa smadzeņu bioķīmiskā nelīdzsvarotība, kas kavē nervu šūnu spēju savstarpēji sazināties. Šīs šūnas sazinās, izmantojot ķīmiskas vielas, ko sauc par neirotransmiteriem, no kuriem daži palīdz uzturēt noskaņojumu. Ja šajās ķimikālijās ir trūkums, persona var piedzīvot depresiju.
Parasti cilvēks uz laiku jūtas pazemots vai zilā krāsā, kamēr smadzenes labo nelīdzsvarotību. Tomēr, ja nelīdzsvarotība turpinās, depresija var pasliktināties. Iespējams, ka ir nepieciešams lietot zāles, lai izlabotu nelīdzsvarotību. Depresijas simptomi ietver zemu enerģiju, interešu zudumu parasto darbību, apetītes maiņu, svara pieaugumu vai svara zudumu, pārmērīgu miegu, bezmiegu un spēju koncentrēties. Pastāvīgs stress var izraisīt arī depresiju. Depresijai var būt dažas nopietnas sekas, piemēram, ietekme uz personiskajām attiecībām, darba izpilde, un tas var izraisīt fizisku pasliktināšanos, jo nav aprūpes. Persona ar depresiju parasti jūtas ļoti vientuļa, pesimistiska un pat domā par pašnāvību.
