Galvenā atšķirība: XML apzīmē paplašināmās iezīmēšanas valodu. Tā ir W3C izstrādāta specifikācija. Tā ir iezīmēšanas valoda, kas īpaši izstrādāta tīmekļa dokumentiem. Tā nosaka noteikumu kopumu dokumentu kodēšanai tādā formātā, kas ir gan cilvēka lasāms, gan mašīnlasāms. HTML apzīmē HyperText iezīmēšanas valodu. Tā ir labi pazīstama iezīmēšanas valoda, ko izmanto, lai izstrādātu tīmekļa lapas. Tas ir bijis apmēram ilgu laiku un parasti tiek izmantots tīmekļa lapas dizainā.
XML ir teksta formāta datu formāts ar spēcīgu atbalstu caur Unicode valodām. Tā uzsver vienkāršību, vispārīgumu un lietojamību internetā. To plaši izmanto patvaļīgu datu struktūru attēlošanai, jo īpaši tīmekļa pakalpojumos. Programmētāji bieži izmanto API, apstrādājot XML datu un shēmu sistēmas, lai palīdzētu definēt XML balstītas valodas.
XML sintakse ir izveidojusi pamatu daudziem dokumentu formātiem, piemēram, RSS, Atom, SOAP un XHTML. Faktiski XML formāti ir kļuvuši par noklusējumu daudziem biroja produktivitātes rīkiem, tostarp Microsoft Office, OpenOffice.org un LibreOffice, un Apple iWork.
HTML tiek rakstīts, izmantojot HTML elementus, kas sastāv no tagiem, galvenokārt un atvēršanas tagiem un noslēguma tagiem. Dati starp šiem tagiem parasti ir saturs. HTML galvenais mērķis ir ļaut tīmekļa pārlūkprogrammām interpretēt un parādīt saturu, kas rakstīts starp tagiem. Tagi ir paredzēti, lai aprakstītu lapas saturu. HTML nāk ar iepriekš definētiem tagiem. Tie ļauj ievietot attēlus, tekstu, videoklipus, veidlapas un citus satura vienumus vienotā tīmekļa lapā.
HTML elementi ir visu tīmekļa vietņu pamatelementi. HTML ļauj ievietot tīmekļa lapā attēlus un objektus. To var izmantot arī interaktīvo formu izveidei. HTML nodrošina arī līdzekļus strukturētu dokumentu izveidei. Tas tiek darīts, apzīmējot teksta strukturālo semantiku, piemēram, virsrakstus, punktus, sarakstus, saites, citātus un citus vienumus. Tomēr šajās dienās tīmekļa lapas tiek reti veidotas, izmantojot tikai HTML. HTML ļauj programmētājam iegult skriptus, kas rakstīti tādās valodās kā JavaScript, ko daudzi bieži dara. Tas maina HTML tīmekļa lapu izskatu un uzvedību.
Dažas atšķirības starp XML un HTML:
- HTML tika izstrādāts, lai parādītu datus, koncentrējoties uz to, kā dati izskatās, bet XML tika izstrādāts kā programmatūras un aparatūras neatkarīgs rīks, ko izmanto datu transportēšanai un uzglabāšanai, koncentrējoties uz to, kādi dati ir.
- HTML ir iezīmēšanas valoda, bet XML nodrošina iezīmēšanas valodu definēšanas sistēmu.
- HTML ir prezentācijas valoda, bet XML nav ne programmēšanas valoda, ne prezentācijas valoda.
- HTML ir gadījuma nejutīga, bet XML ir reģistrjutīga.
- HTML tiek izmantots, lai izstrādātu tīmekļa lapu, kas tiek sniegta klienta pusē, bet XML tiek izmantots, lai pārsūtītu datus starp lietojumprogrammu un datu bāzi.
- HTML ir iepriekš definēti tagi, bet XML ir pielāgoti tagi, kurus programmētājs var izgudrot vai definēt.
- HTML neprasa aizvēršanas tagus, bet XML gadījumā katram tagam obligāti ir aizvēršanas tagi.
- HTML nesaglabā balto vietu, kamēr XML.
- HTML ir par datu parādīšanu, bet XML ir par datu aprakstīšanu.
- HTML ir statisks, bet XML ir dinamisks.
- XML datu apmaiņa ir iespējama, savukārt HTML datu apmaiņa nav iespējama.
- XML failā atribūtu vērtība jāiekļauj pēdiņās, bet HTML atribūtu vērtība var būt bez pēdiņām.
- XML, ja atribūts ir definēts, tad tai ir jābūt vērtībai, un HTML atribūtā vērtība var būt bez vērtībām.
- XML sistēmā modulitāti var nodrošināt DTD, bet HTML nav DTD jēdziena.
- XML, ko izmanto prezentācijai un HTML, ko izmanto pārstāvībai.
- XML tiek izmantots kā datu nesējs, bet HTML nav uzglabāšanas jēdziena.
- HTML ir valoda bez kļūdām, bet XML nav.
- XML formātā tiek izmantota XML failu izpilde, bet HTML nav parsēšanas iespējas.
- HTML nav datu veida, bet XML ir definēti daži datu tipi.
- HTML dokuments var nebūt labi izveidots dokuments, bet XML dokumentam jābūt labi veidotam dokumentam.