Galvenā atšķirība: sērijas pirmais lielgabals, kuru uzsāka Ruger, bija Ruger standarta modelis .22 Auto. Tā kā sērija progresēja, šo modeli bieži dēvē par Ruger MK I. Standarta auto sekoja Ruger MK I Target, pēc tam Ruger MK II un pašreizējais Ruger MK III un tā varianti.
Standarta auto pirmo reizi tika uzsākta 1949. gadā. Tā tika dibināta Nambu un Luger dizainā. Tas bija ar blues oglekļa tērauda apdari un bija aprīkots ar 4, 75 collu (12, 1 cm) konusveida mucu. Tam bija cilindriska skrūve, kas cirkulēja cauruļveida uztvērēja iekšpusē tādā veidā, kas raksturīgāks rimfire šautenim. Pistoles skrūves aizmugurē bija izvirzītas "ausis". Standarta automātiskajam attēlojumam tika izmantots pamata atgriešanās veids.
Žurnālam bija 9 .22 garās šautenes munīcijas kārtas. Ieročs turēja žurnālu vietā, kas atrodas roktura rāmja apakšā. Standartautomātikā bija arī Patridge stila fiksēts dzelzs atvērts skats ar aizmugurējo skatu, kas droši piestiprināts savienojumā. Arī manuālā drošība pistolē var tikt ieslēgta tikai tad, kad pistole tika izvilkta. Turklāt skrūve var tikt atvērta, aktivizējot drošību, kad skrūve tiek turēta atpakaļ.
MK II uztvērēja aizmugurējās malās bija arī divkāršas ķemmītes vai padziļinājumi, kas ļāva vieglāk uztvert skrūves ausīm, kad tās tiek uztvertas. MK II žurnālam bija 10 kārtas .22 garās šautenes munīcijas, nevis iepriekšējā 9. kārtā. Turklāt drošība tika pārveidota tā, lai tā būtu bloķēta tikai skrūvju un bailes vietā. Tas ļāva skrūvi izvilkt uz aizmuguri kameras vizuālai pārbaudei, papildus iekraušanai vai izkraušanai, kamēr drošība tika izmantota. MK II bija arī labāka dizaina sprūda fiksators. Tā bija mūzikas vadu atsperes, nevis sākotnējā slēdzenes paplātes izmantošana. Tas ļāva vieglāk izjaukt un atkārtoti salikt pistoli.
MK II beidzot tika izņemta no ražošanas 2004. gadā. Pēc tam to nomainīja MK III un tā varianti.
