Galvenā atšķirība: skolas un koledžas pārstāv izglītības iestādes. Skolas parasti ietver pamatskolas un vidusskolas, bet koledža parasti tiek saukta par augstākās izglītības iestādi.

Lai saprastu atšķirību starp abiem, mums vienmēr jāņem vērā, ka šo vārdu lietošana var mainīties no valsts uz valsti. Apvienotajā Karalistē skola parasti attiecas uz pirmsuniversitātes iestādēm, kuras tālāk tiek nodalītas pirmsskolās, pamatskolās un vidusskolās. Ziemeļamerikā termins skola var attiekties uz jebkuru izglītības iestādi jebkurā līmenī, piemēram, pirmsskolas, bērnudārza, vidusskolas, koledžas, universitātes utt. Tādējādi ir ļoti grūti noteikt atšķirības starp tām, jo ​​nozīmes mainās atkarībā no valsts, kurā šis termins tiek lietots.

Vārds „skola” izriet no grieķu valodas vārda “schole”, kas sākotnēji nozīmēja “brīvo laiku”, bet vēlāk nozīme tika uztverta kā “grupa, no kuras tiek pasniegtas lekcijas”. Skolas tiek veidotas, lai grupētu studentus centralizētā vietā un pēc tam nodrošinātu mācību vidi. Skolas tiek veidotas ar mērķi nodrošināt izglītību un skolotāji māca dažādus priekšmetus studentiem. Visizplatītākā skolu definīcija parasti tiek dēvēta par iestādēm, kas nodrošina pamatizglītību un vidējo izglītību bērniem. Skolas dažos vai citos veidos ir bijušas saistītas ar cilvēkiem no seniem laikiem.

Oficiālās skolas atrodas senajā Grieķijā, Indijā, Romā, Ķīnā un daudzās citās valstīs. Viņi nodibināja mūsdienu izglītības pamatu. Skolas var plaši sadalīt valsts un privātajās skolās. Valdības skolas finansē valdība, un valdība uzņemas atbildību par skolu, savukārt privātajās skolās maksas tiek iekasētas no studentiem, un skolas privātā organizācija nodarbojas ar skolu vadību.

Svarīgākās skolas sastāvdaļas ir tās klases. Bibliotēka, datoru laboratorijas, auditorija utt. Viņiem ir arī jānodrošina mācību vide. Studenti māca skolotājus. Skolotāji tiek saukti par viņu mācību priekšmetu ekspertiem. Parasti skolas nosaka pamatizglītības sistēmu, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai skolotāji nodrošinātu izglītību, kas ne tikai uzlabo viņu zināšanas, bet arī attīsta tajās morālās vērtības. Skolas vide sniedz studentiem mazāk brīvību nekā koledžā, jo tiek uzskatīts, ka šajos gados studentiem ir nepieciešamas stingras vadlīnijas. Vēlākā disciplīna atspoguļo viņu uzvedību un kļūst par labākas personas. Ir arī teikts, ka šos studentus ir viegli veidot kā koledžu studentus. Skolām ir būtiska loma cilvēka dzīvē, jo tā palīdz viņiem attīstīt savas perspektīvas par lietām.

Savukārt koledžas norāda uz augstākās izglītības iestādēm. Atkal šis termins

koledža var būt mulsinoša attiecībā uz tās lietošanu konkrētā valstī, piemēram, attiecībā uz \ t Apvienotajā Karalistē, Austrālijā, Kanādā un daudzās valstīs koledža var atsaukties uz vidusskolu vai vidusskolu, un dažās valstīs, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, tā oficiāli attiecas uz universitātes sastāvdaļu. Tomēr kopumā to izmanto, lai norādītu izglītības iestādi, kas ir augstākā līmenī nekā skola. Koledžās studenti pievēršas konkrētiem tematiem. Skolās bērni tiek iepazīstināti ar visiem pamata priekšmetiem. Koledžas izturas pret audzēkņiem kā augušiem indivīdiem, un tāpēc dažādos posmos viņiem tiek dotas dažādas izvēles iespējas. Tie nav stingri vadīti skolās. Lekcijas sniedz mācīti profesionāļi.

Tāpēc, ņemot vērā šo terminu vispārējo lietojumu, mēs varam dažādos veidos nošķirt abus. Skolām apmeklējumu politika ir stingrāka nekā koledžā. Skolas turpina cieši sekot līdzi studijām un līdz ar to studentiem tiek nodrošināts mājas darbs. Tāpat kā koledžās, viņi nodarbojas ar audzinātiem studentiem, tāpēc mājas darbs parasti tiek aizstāts ar uzdevumiem un projekta darbu. Lielākā daļa skolu var atļaut tikai skolas formas tērpus, savukārt koledžas šajā ziņā ir nedaudz saudzīgas. Daudzās attīstītajās valstīs vidusskola ir obligāta un parasti brīva, bet koledža ir brīvprātīga un ļoti dārga. Laika vadība ir atstāta koledžas studentam, bet skolās laika vadība ir strukturēta skolotāju un skolu vadībā. Skolās vecāku vadībai ir būtiska nozīme, savukārt koledžā studentam ir jāuzņemas atbildība un jānosaka prioritātes. Skolās nodarbības ir nepārtrauktas, bet koledžā var būt stundas starp lekcijām. Skolā skolotāji vienmēr ir gatavi vadīt un mācīt skolotājus, lai noskaidrotu, ko students saskaras ar problēmu, bet koledžā profesors parasti sagaida, ka students, ja viņš saskaras ar grūtībām, vērsīsies pie sevis. Neatkarīgi no visām šīm atšķirībām tās abas mērķis ir mācīt studentus un padarīt tos par mācītākām un izglītotākām personām.