Galvenā atšķirība: Dzeja ir raksta gabals, kam piemīt gan runas, gan dziesmas iezīmes, bet dzeja ir šo dzejoļu radīšanas māksla. Dzeja tiek dēvēta arī par dzejoļu kopumu vai literatūras žanru.
Jūs varat atcerēties bērnudārza dzejoļus vai bērnudārza dzejoļus kā pirmo tikšanos ar dzejoļiem. Tie ir rakstīti metriskās ritmiskās līnijās. Šie bērnudārza dzejoļi ir vienkārši, galvenokārt smieklīgi, un parasti tos māca dziedājot. Lielākajā daļā gadījumu bērniem ir viegli saprast ziņojumu, izmantojot dzejoli, nevis tekstu. Dzejoļi ne tikai aprobežojas ar šīm bērnības atmiņām, bet ietver plašu stilu, žanra un citu sarežģītu sastāvdaļu klāstu. Dzejoli var raksturot kā „kaut ko izgatavotu vai radītu”. Dzejolis sastāv no vārdiem, kas pazīstami kā stanzas.
Dzeja ir grieķu izcelsmes vārds, kas nozīmē „radīt, radīt”. Dzeju var saprast, sakot, ka tā ir dzejoļu veidošanas māksla. To sauc par mākslu, jo dzejoļi tiek izmantoti, lai sazinātos ar skaistām, iztēles vai paaugstinātām domām. Tagad, lai izprastu dzejolis ar dzeju, mēs varam apsvērt analoģiju. Apsveriet attiecības starp keramiku un podnieka izgatavotajiem podiem. Poters izgatavo dažāda veida podi. Keramika tiek uzskatīta par podiņu izgatavošanas mākslu. Tāpat dzejnieks komponē dzejoļus un šo dzejoļu veidošanas mākslu sauc par dzeju. Agrāk grieķi galvenokārt izmantoja dzeju to varoņu svinēšanai. Piemēram, agrāk pazīstamā Rietumu dzeja sastāv no slavenajiem Iliad un Odyssey dzejoļiem.
Mēs varam arī teikt, ka dzeja ir dzejoļu radīšanas māksla un dzejoļu rezultāts. Dažreiz dzeja tiek izmantota arī, lai aprakstītu dzejoļu grupu, kas var būt vai nebūt saistīta ar tēmu, autoru vai stilu. Dzeja angļu un citās mūsdienu Eiropas valodās bieži izmanto rimu. Dzeja sastāv no tādiem elementiem kā attēli, dikcija, skaņa, metafora un tēma.
Tā kā dzeja ir grieķu izcelsmes vārds, kas nozīmē „radīt, radīt”, dzejoli var raksturot kā „kaut ko izgatavotu vai radītu”. Tā kā abi attiecas uz ritmisku sastāvu, kas rakstīts vai runāts, lai sazinātos ar skaistām, iztēles vai paaugstinātām domām, tās tiek izmantotas tajā pašā kontekstā; dzeja kā dzejoļu un dzejoļu radīšanas dzeja. Dzejolis iznāk kā literārs radījums, kas veidots no vārdiem, kas veido ritmiskas līnijas. Dzejoli var raksturot arī kā kompozīciju, kas rakstīta metriskās pēdās ar tādiem elementiem kā jēga un mūzika. Dzejoļus var atrast šajos trīs galvenajos dzejas žanros: lirisks, stāstījums un dramatisks. Dzeja tiek izmantota arī, lai aprakstītu dzejoļu grupu, kas var būt vai nebūt saistīta ar tēmu, autoru vai stilu.
